Bukletā “Kā rīkoties krīzes gadījumā” norādīts, tā kā krīzes laikā varētu nedarboties aptiekas vai tikt apgrūtināts ārstniecības iestāžu darbs, iedzīvotājiem ir svarīgi pārliecināties, ka mājas aptieciņā ir vismaz viens ārstniecības līdzeklis no šādām medikamentu grupām, ko rekomendē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests: pretsāpju un temperatūru mazinošs līdzeklis; medikaments pret gremošanas traucējumiem; pretalerģijas medikaments; medikaments ar nomierinošu efektu; dezinfekcijas līdzeklis; pārsienamais materiāls un šķēres (plāksteru komplekts, marles saites, salvetes u.c.); konkrētajam cilvēkam ikdienā nepieciešamie medikamenti; siltumu atstarojoša izdzīvošanas sega un termometrs. Tāpat nepieciešams pārliecināties par medikamentu derīguma termiņu.
Tas, kas satrauc iedzīvotājus,- ka recepšu medikamentus izraksta ne vairāk kā trim mēnešiem. Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča sarunā ar “Druvu” piekrīt, ka situācijā, kad cilvēkam medikamenti ir vēl mēnesim un tie tiek kompensēti no valsts, šobrīd nav īsti iespējams papildināt krājumus:
“Pagaidām ģimenes ārsts kompensējamos medikamentus var izrakstīt trīs mēnešu lietošanai. Taču ar ģimenes ārstu var izvērtēt, kā veidojas personīgais medikamentu uzkrājums bez valsts finansējuma līdzdalības. Ja tie nav kompensējami, bet iegādājami par saviem līdzekļiem, tad problēmām nevajadzētu būt. Šeit ir tā dilemma, ka iedzīvotājam nav nepieciešams vairāk medikamentu, kā ārsts izrakstījis, bet vienlaikus – jābūt gatavam dažādām situācijām. Pašlaik valsts nav iesaistījusies, sniedzot padomus iedzīvotājiem un aptiekām, bet, cerams, izpratne mainīsies. Ir ideja par recepti sešiem mēnešiem, bet tādā izpildījumā, kādā tā šobrīd tiek piedāvāta, tik un tā risinājums nebūs efektīvs, jo plānots, ka tos tāpat varēs izņemt tikai trim mēnešiem.”
Kristīne Jučkoviča pastāsta, ka šonedēļ notiek sanāksme ministrijā par darbu krīzes laikā, kas varētu viest lielāku skaidrību arī šajos jautājumos. Bet jebkurā gadījumā izpilddirektore atgādina:
“Iedzīvotājiem rūpīgi jāseko līdzi nepieciešamo medikamentu krājumiem, ja cilvēkam lielākas veselības problēmas, jāiesaistās arī piederīgajiem.”
Tāpat viņa norāda, ka mājas aptiekas saturu ir vēlams pārzināt vairāk nekā vienam cilvēkam no ģimenes, zāļu iegādei ir jānotiek laikus, par to īpaši jāpiedomā cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, vēl jo vairāk, ja slimnieks ir gados un dzīvo laukos.
Arī Taurenes aptiekā un Cēsu Centra aptiekā apstiprina, ka galvenais, lai cilvēkam pietiekamā daudzumā ir medikamenti, kuri jālieto diendienā. Jāatceras, ka starptautiskā situācija ir mainīga, tādēļ rodas medikamentu piegādes pārtraukumi, un mēdz gadīties, ka dažas zāles aptiekās nav vairākus mēnešus.
Taurenes aptiekas vadītāja Dace Strazdiņa gan teic, ka līdz šim bijis tikai viens cilvēks, kurš, iegādājoties medikamentus, pie viena pārliecinājās par vajadzīgajiem medikamentiem hronisko slimību ārstēšanai. Aptiekāre vērtē, ka, iespējams, ir iestājusies tāda kā aizsargreakcija, kad negribas domāt, ka tāds krīzes brīdis varētu pienākt, tāpēc nevaicā, neinteresējas par medikamentu rezervēm. Turklāt pagaidām arī nav plaši pieejama informācija, ar ko cilvēkiem jārēķinās, vai krīzes brīdī visi paliek tur, kur atrodas, vai ir iespēja paņemt no mājām nepieciešamo.
Centra aptiekā vērtē, ka cilvēki varbūt informāciju par nepieciešamajiem medikamentiem krīzes brīdī uzzinājuši internetā. Aptiekāres iesaka katram primāri pārzināt savas veselības kaites un medikamentus, kas nepieciešami, jo ir cilvēki, kuriem ikdienā nav jālieto nekādi medikamenti, bet citiem ir desmit dažādas zāles.
Dace Strazdiņa aicina aizdomāties, kāda ir reakcija šoka brīdi vai izdzirdot apdraudējuma brīdinājumu, vai ir nepieciešami medikamenti pret trauksmi, augstu asinsspiedienu un tamlīdzīgi. Un kuri ir tie, kurus lietojot, pašsajūta uzlabojas vai gluži pretēji- pasliktinās.
