Lai paspētu noreaģēt, ieraugot dzīvnieku, nepieciešams izvēlēties atbilstošu braukšanas ātrumu, īpaši posmos, kas aprīkoti ar brīdinājuma ceļazīmēm Savvaļas dzīvnieki un meža apvidū.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks un bioloģijas doktors Jānis Ozoliņš attiecībā uz dzīvnieku atrašanos ceļa tuvumā norāda, ka daļa savvaļas sugu dodas baroties uz laukiem, kas bieži atrodas pie ceļiem, bet viņiem seko plēsēji. Sliktāka situācija ir tad, ja mežs ir vienā, bet lauks otrā pusē, dzīvnieki šķērso ceļu, lai dotos baroties. Latvijā notriekto stirnu apjoms ik gadu ir pāri tūkstotim, kas ir zem 10 % no tā, ko ik gadu nomedī. Kopumā stirnu skaits Latvijā ir liels, un viņas ir mežmalas dzīvnieks, kas uzturas ceļu tuvumā vai šķērso to, lai barotos, piemēram, no sējumiem. Viņš arī piebilst, ka lietus laikā dzīvnieki ir neuzmanīgāki, arī redz un dzird tuvāk nekā labos laikapstākļos.

“Ieraugot meža dzīvniekus ceļa malā, autovadītājiem ieteicams samazināt braukšanas ātrumu, jo dzīvnieka reakcija un kustības nav paredzamas. Ātruma samazinājumam ir jābūt diezgan pamatīgam, lai nepieciešamības gadījumā autovadītājs spētu vai nu ātri apstādināt transportlīdzekli, vai nu veikt drošu apdzīšanas manevru,” atgādina Drošas Braukšanas Skolas (DBS) vadītājs Jānis Vanks. No tiem dzīvniekiem, kas ir augumā līdz motora pārsegam, ja ir bīstami izvairīties, nevajag to darīt. Ir tikai jābremzē. Savukārt no tiem dzīvniekiem, kuri augstāki par motora pārsegu un pie trieciena var trāpīt priekšējā stiklā, ir jāmēģina izvairīties. Ja dzīvnieks neiet prom, var mēģināt pīpināt vai pavisam lēnām apbraukt pa pretējo joslu, ja netuvojas citas automašīnas. Ja ceļam pārskrien dzīvnieks, nekavējoties jābremzē, jo šim dzīvniekam var sekot vēl viens!

Šogad no 1. aprīļa līdz 18. jūnijam ir reģistrēti 364 notriektie dažāda izmēra savvaļas dzīvnieki, liecina Valsts meža dienesta dati (VMD). Visvairāk tiek notriektas stirnas, arī to populācija ir vislielākā. VMD dati parāda, ka Latvijā dzīvo vairāk nekā 200 tūkst. stirnu un šogad notriektas jau 215.

Arī VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) uz informatīvo līniju saņem zvanus par dzīvniekiem Šogad saņemti jau vairāk nekā 545 ziņojumi par dzīvniekiem uz un pie ceļiem, kas ietver arī zvanus par dzīviem dzīvniekiem, kas atrodas ceļa tuvumā un arī mājdzīvniekiem.

Lai uzlabotu redzamību un līdz ar to satiksmes drošību, zāle gar valsts autoceļiem tiek pļauta divas reizes gadā: pirmo reizi līdz jūnija beigām, otro – rudenī.

Kopš 2021. gada uz valsts autoceļiem ievērojami samazinājies Ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits ar uzbraukumu dzīvniekam, tomēr pērn to daudzums sāka pieaugt.

Kā rīkoties, ja noticis negadījums

Ja ir noticis ceļu satiksmes negadījums ar dzīvnieku, kurā ir cietušie, un transportlīdzeklis nevar turpināt ceļu, par to jāinformē Valsts policija (VP), zvanot pa tālruni 110 vai 112. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt notikuma vietu, jo šāda situācija ir uzskatāma par ceļu satiksmes negadījumu. VP pārstāve Līna Bagdone skaidro: “Ja nav cietušo un pats transportlīdzeklis var turpināt ceļu, tad pietiek ar to, ka informē Valsts meža dienestu. Tomēr, ja cilvēks pēc tam grib saņemt no apdrošinātāja kādu atlīdzību, tad ir jāzvana policijai jebkurā gadījumā. Tāpēc mēs vienmēr iesakām primāri zvanīt policijai, kas tālāk nodod informāciju arī Valsts meža dienestam.”

Redzot notriektu dzīvnieku uz autoceļa, ir jāzvana uz vienotās ārkārtas palīdzības izsaukuma telefonu 112 un jāinformē par konkrētu vietu, kurā tas ceļa satiksmes negadījums ar dzīvnieku noticis. Un glābšanas dienesta nodarbinātie informē par notikušo atbildīgos dienestus – Valsts meža dienestu un ceļa pārvaldītāju. Ir iespējams informēt arī tieši Valsts meža dienestu, tostarp izmantojot mobilo lietotni Mednis.

Notriektie mājdzīvnieki ir jānovāc īpašniekam, bet bezsaimnieka dzīvniekus saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu novāc pašvaldība.

Ja LVC rīcībā nonāk informācija par dzīvnieku, kas notriekts uz valsts autoceļa, lai novērstu bīstamas situācijas, tiek organizēta beigtā dzīvnieka novākšana no ceļa vai norobežošana, savukārt notriekto dzīvnieku līķu savākšanu organizē pašvaldība. Notriekto dzīvnieku piesavināties nedrīkst, jo saskaņā ar Medību likumu tā ir nelikumīga medījamo dzīvnieku ieguve un par to draud sods. Jāatceras, ka dzīvnieki var būt arī slimi.