Sarmīte, darbojas skaistumkopšanā

Agrāk Līgo vakarā daudz dancojām, lēcām pāri ugunskuram un gājām rotaļās. Tagad šie svētki ir citādāki. Līgo dienā dzimtas sievietēm veicu ziedu rituālu – stikla bļodās ūdenī salieku dažādus ziedus, kas visu dienu stāv saulē, un vakarā ar to mazgājamies –, veicu arī enerģētisko pērienu ar augu slotiņām. Pērn šajā dienā sējām liepziedu pirts slotas. Jāņu rītā vārtāmies rasā. 

Sanija, strādā tirdzniecībā

Mēs savā ģimenē šos svētkus nesvinam. Ne rados, ne draugos nav nevienas Līgas vai Jāņa, nav ko svinēt. Mamma sacep pīrāgus, ir siers, paskatāmies televizorā kādu koncertu, teātri un ejam gulēt. 

Nadežda, darbojas apsaimniekošanā

Jaunībā, atceros, bija skaistas tradīcijas, kad Jāņu rītā saullēktu sagaidījām, peldoties Daugavā Jumpravā. Tagad, ja ir iespēja, braucu uz Jumpravu pie radiem svinēt svētkus, ja ne – palieku mājās. Šajā laikā gribas būt pie dabas, kaut vai pasēdēt mazdārziņā, pacept gaļiņu.

Jānis, strādā celtniecībā

Nāk prātā svinības vēl padomju laikā. Biju mazs zēns, dzīvojām laukos, kolhozs rīkoja līgošanu vietējā stallī – bija meijas, galdi, kapela cītaru spēlēja, liels ugunskurs. Nočiepu aliņu no mucas. Tāds svētku smeķis tajā bija! Tagad mēs, senči, bērniem pasakām, ka svētkos nebūsim mājās, bet paši dārzā mierīgi pacepam gaļu pie ugunskura. Gribas mieru.