Matemātikas centralizētajā eksāmenā minimālo vērtējuma slieksni nesasniedza 750 skolēni jeb 4,7% no visiem kārtotājiem. Savukārt latviešu valodas eksāmenā minimālo vērtējumu nesasniedza 150 skolēni jeb 0,95% no eksāmena kārtotājiem.
|
Dace, strādā skaistumkopšanā Domāju, ka viena no problēmām ir skolotāju neieinteresētība. Daudzi labi pārzina savu priekšmetu, bet neprot šīs zināšanas nodot jauniešiem. Pēc savas pieredzes varu teikt – dēlam jau no 6. klases bija vajadzīgs privātskolotājs, jo klasē vidējā atzīme bija tikai 3. Pateicoties privātstundām, viņš eksāmenu nokārtoja uz 7. Ar pasniegšanu vien nepietiek – līdz 9. klasei bērni ir jāiemāca mācīties un saprast vielu. Skolotāji zina eksāmenu prasības, tādēļ vairāk jāiedziļinās un jāsagatavo bērni. |
 |
|
Kristīne, konditore Pēc savas pieredzes – daudz ko nosaka bērna attieksme un spējas. Dēlam ar mācībām gāja ļoti grūti – viņš vairākas reizes pamatskolā palika uz otru gadu, jo nespēja tikt galā ar mācību vielu un negribēja mācīties. Ar skolotāju palīdzību tomēr ieguva pamatizglītību. Tagad dzīvo ārzemēs, strādā, viņam ir profesija. Tajā pašā laikā liela nozīme ir arī pedagoga darbam. Viens skolotājs spēj vielu izskaidrot vienkārši un saprotami, bet cits – tik sarežģīti, ka bērnam to ir grūti uztvert. Uzskatu, ka arī tas ļoti ietekmē mācību rezultātus. |
 |
|
Didzis, skolēns Rudenī mācīšos 9. klasē un par eksāmeniem neuztraucos – domāju, ka viss būs labi. Pēc manām domām, daudzi nenokārto eksāmenus stresa dēļ, bet es cenšos neuztraukties un esmu pārliecināts par sevi. Man ir ļoti labi pedagogi, kuri visu saprotami izskaidro. Domāju, ka daļai skolēnu pietrūkst motivācijas mācīties. Arī vecākiem vajadzētu būt stingrākiem. Līdz aptuveni 7. klasei manu kabatas naudu noteica bija atzīmes, bet tagad man pašam ir apziņa, ka jāmācās. Pēc pamatskolas gribu turpināt izglītoties – mani interesē sociālās zinības, patīk sports. |
 |
|
Pēteris, pensionārs Manai mazmeitai priekšā 9. klase – par viņu gan neuztraucos, jo labi mācās. Eksāmenus nevar nolikt, jo bērni tagad ir slinki. Jaunieši izklaidējas internetā, mācībām nav laika. Vecākiem arī jābūt prasīgākiem, jo bērni nesaprot, kas dzīvē ir svarīgāk. Manā laikā jaunieši bija daudz apzinātāki, vecāki nevienam pakaļ neskatījās. Kad es mācījos augstskolā par inženieri-hidrotehniķi, mācījāmies sešas dienas nedēļā un līdz septiņiem vakarā. Tagad mācās tālmācībā, sēžot mājās, vai iegūst augstāko izglītību, trīs reizes nedēļā parādoties skolā. Kas tā par izglītību? |
 |
