Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi pamatizglītības un vidējās izglītības standartos paredz atteikties no valsts līmenī noteikta obligāta summatīvo vērtējumu svēršanas principa. IZM norāda, ka līdzšinējā kārtība bijusi sarežģīta, to ne vienmēr bijis viegli izskaidrot skolēniem un vecākiem, turklāt vienoti noteikumi neesot piemērojami visiem mācību priekšmetiem. Tāpēc turpmāk par to, vai vērtējumus svērt, varēs lemt katra skola.
Tāpat paredzēts mainīt vērtējumu uzlabošanas kārtību. Līdz šim iespēja uzlabot atzīmi nereti bija tikai mācību gada beigās, kārtojot apjomīgu pārbaudes darbu. IZM uzskata, ka efektīvāk ir dot iespēju uzlabot rezultātus mācību gada laikā, kad konkrētā tēma vēl ir aktuāla. Tāpēc katrā mācību priekšmetā būs jānodrošina vismaz viena iespēja uzlabot summatīvo vērtējumu, bet skolēniem ar speciālām vajadzībām šādas iespējas būs jāparedz pēc katra temata noslēguma.
Piedāvāts arī atteikties no minimālā vērtējuma sliekšņa 9. klases centralizētajos eksāmenos. IZM atsaucās uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu praksi, kur lielākajā daļā eksāmenu rezultātus neizmanto kā nosacījumu pamatizglītības iegūšanai. Uzsvērts arī, ka līdzšinējā pieejā daļa skolēnu, kuri bija sekmīgi pabeiguši mācību gadu, nesekmīgi nokārtota eksāmena dēļ tomēr nesaņēma pamatizglītības apliecību un viņiem bija jāmācās 9. klasē atkārtoti. Tāpēc rosināts saglabāt centralizētos eksāmenus, taču to rezultāts vairs nenoteiktu, vai skolēns saņems pamatizglītības apliecību.
Savukārt vidējā izglītībā plānots atteikties no prasības visiem skolēniem obligāti kārtot vienu padziļinātā līmeņa centralizēto eksāmenu. Šāds priekšlikums balstīts augstskolu sniegtajā informācijā, ka uzņemšanā šie eksāmeni parasti nav obligāti, bet atsevišķās studiju programmās dod papildu priekšrocības. Tāpēc turpmāk tos varētu kārtot pēc izvēles, ja tas būs nepieciešams tālākām studijām. Vienlaikus saglabātos prasība nokārtot četrus obligātos valsts pārbaudes darbus vispārējās vidējās izglītības iegūšanai.
Grozījumu projekti sagatavoti steidzamības kārtā, lai termiņā ieviestu valdības apņemšanos sakārtot mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
