Zivju fonds

Attēls rakstam: Mierpilna atpūta pie jūras ar reņģu čipsiem – tas ir Klapkalnciems un Ragaciems
Izklaide Mierpilna atpūta pie jūras ar reņģu čipsiem – tas ir Klapkalnciems un Ragaciems "Klappekalne" kā apdzīvota vieta pirmoreiz atzīmēta kādā 1798. gadā izdotajā kartē. Līdz 18. gadsimta beigām Klapkalnciemā pie Lāčupītes esot bijis tikai robežsargu kordons. Pirmā un Otrā pasaules kara laikā te notikušas lielas kaujas. Kāpās vēl joprojām ir saskatāmi to laiku ierakumi, kurus izveidojuši somu jēgeri, kas 1916. gadā cīnījās vācu armijas pusē.
Attēls rakstam: Zušuciemā Engurē piedzimst "Diplomāts" un izaug pirmais jūras lietu ministrs
Ekonomika Zušuciemā Engurē piedzimst "Diplomāts" un izaug pirmais jūras lietu ministrs Engure jeb Engurciems, ko vietējie sauca par Engurēm, ir Engures pagasta centrs. Vietvārds Angern, no kura veidojies ciema vārds, minēts jau 1245. gadā, un tas cēlies no lībiskas izcelsmes vārda ar nozīmi ‘zutis’. Iespējams, kādreiz Engures ezers bijis zušu pilns, tādēļ Engure saukta arī par Zušuciemu.
Attēls rakstam: Ekotūrisms piekrastē – iespēja saglabāt dzīvesveidu un tradīcijas
Ekonomika Ekotūrisms piekrastē – iespēja saglabāt dzīvesveidu un tradīcijas Latvijas piekraste nav tikai vieta, kur vasarā aizbraukt nopeldēties vai pastaigāties gar jūru. Tā ir arī īpaša dzīves telpa, kur daba gadsimtiem noteikusi vietējo iedzīvotāju ikdienu, nodarbošanos un tradīcijas. Mūsdienās šī vide kļūst arvien pievilcīgāka arī ceļotājiem, kuri meklē nevis ierastu atpūtu, bet alkst pieredzēt ko oriģinālu, nebijušu. Šādā kontekstā ekotūrisms var veidot tiltu starp piekrastes dabu, vietējo saimniekošanu un cilvēkiem, kuri šo vidi vēlas iepazīt.
Attēls rakstam: Gausā jūdze mūs ved pie izcilām "Rīgas ķilavām" Bērzciemā
Ekonomika Gausā jūdze mūs ved pie izcilām "Rīgas ķilavām" Bērzciemā
Attēls rakstam: "Nēģu karaliste", kur svētkus svin Carnikavas nēģis
Vide "Nēģu karaliste", kur svētkus svin Carnikavas nēģis
Attēls rakstam: Salacas krastos nēģi "tur kanti" sīvā konkurencē ar reņģi
Ekonomika Salacas krastos nēģi "tur kanti" sīvā konkurencē ar reņģi
Jaunākais
Attēls rakstam: Kolkā pepina dzintarkrāsas lestes un kārdina ar zeltainām šprotēm
Ekonomika Kolkā pepina dzintarkrāsas lestes un kārdina ar zeltainām šprotēm Brauciens cauri Kurzemes zvejniekciemiem ir kā ceļojums laikā – te kādreizējo zvejnieku kopsaimniecību varenību mūsdienās ir nomainījis darbīgais piejūras tirgotājs, vai ik ceļa galā piedāvājot dūmu namiņā vai zemē iekārtotā ceplītī kūpinātu jūras velti.
Attēls rakstam: Muzejs, kur vēsture smaržo pēc kūpinātām zivīm un priežu meža
Izklaide Muzejs, kur vēsture smaržo pēc kūpinātām zivīm un priežu meža Lielākajai daļai cilvēku Jūrmala saistās ar jūru, pludmali un kūrortpilsētas atmosfēru, taču tās bagātību veido arī piekrastes kultūras mantojums, kas glabā stāstus par zvejnieku dzīvi, darbu un tradīcijām. Viens no spilgtākajiem šī mantojuma sargātājiem ir Jūrmalas Brīvdabas muzejs.
Attēls rakstam: "Jūras vārtu" pilsētā Ventas krastos toni uzdod zvejnieki
Ekonomika "Jūras vārtu" pilsētā Ventas krastos toni uzdod zvejnieki Ventspils mūsdienu kontekstā vienmēr tiek minēta kā dziļiegrimes neaizsalstoša Baltijas jūras lielosta, taču pirmsākumos te toni neapšaubāmi noteica zvejnieki. Viņu nesavtīgajam darbam un skarbajam liktenim veltīts 1938. gadā atklātais piemiņas akmens “Jūrniekiem un zvejniekiem, kuru kaps jūras dzelme”, ko Ventspils ostas priekšnieks tālbraucējs kapteinis Vilis Ābelnieks (1888–1941?) bija nolūkojis un licis izcelt no Ventas gultnes kaut kur Leču tuvumā, jo ilgus gadus traucējis laivu un kuģu satiksmei.
Attēls rakstam: Pāvilostā tradicionālo reņģi izkonkurē Sakas nēģi
Ekonomika Pāvilostā tradicionālo reņģi izkonkurē Sakas nēģi Pāvilostas himnas vēstījums (Guntara Rača vārdi, Ulda Marhilēviča mūzika) lieliski izteic šejieniešu dzīves spītu, esot un pastāvot vietā, “kur Akmensrags no vienas puses aiztur vēju, bet Labrags otrā pusē jūru mierina”. Pāvilosta jau no hercoga Jēkaba laikiem (1642.–1682.) lepni turas Dižjūras krastā, pievilinot kā draugus un sadarbības partnerus, tā arī iekarotājus un nelabvēļus.
Attēls rakstam: Cilvēki zvana zvejniekiem un steidz pēc svaigām reņģēm
Ekonomika Cilvēki zvana zvejniekiem un steidz pēc svaigām reņģēm Latvijas piekraste daudziem joprojām saistās ar izbraucieniem pie jūras vasarā un nesteidzīgām pastaigām gar stāvkrastu vai pa plašo, smilšaino liedagu, zvejnieku laivām krastā un kūpinātu zivju smaržu. Tomēr aiz šī romantiskā priekšstata slēpjas arī pavisam reāls stāsts par ļaudīm, kas ikdienā cenšas saglabāt vienu no senākajiem amatiem Latvijā – piekrastes zvejniecību.
Attēls rakstam: No zvejnieku biedrībām līdz miljonu investīcijām (nobeigums)
Ekonomika No zvejnieku biedrībām līdz miljonu investīcijām (nobeigums) Lieliskais zvejnieku pazinējs dzejnieks Olafs Gūtmanis grāmatā “Pilsēta vētru un dzintara krastā” (1975), kas veltīta Liepājas trīssimt piecdesmitajai gadskārtai, rāda situāciju pēc Otrā pasaules kara: “Mūsu pilsēta var lepoties ar saviem selgas vīriem, kas republikas un Rietumu baseina mērogā izcīnījuši ne vienu darba uzvaru vien, kas pārveduši rekordlomus no Baltijas un Atlantijas.