Diskusijas par reformu ilga aptuveni divas stundas, viedokli paužot gandrīz visiem ministriem. Viens no aktīvākajiem debatētājiem bija Valainis, kurš uzskata, ka veselības aprūpes finansējums Latvijā šobrīd ir pārāk zems un problēmas nozarē rodas tieši mazā finansējuma dēļ. Tikmēr premjers ministram pārmeta populismu.

Pēc Valaiņa teiktā, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) piekrīt tam, ka veselības aprūpes sistēmai jābūt skaidrai un caurskatāmai, tomēr tai nedrīkst atņemt naudu. "Ja mēs ar savu lēmumu tā jau nabadzīgu sistēmu padarīsim vēl nabadzīgāku, mēs izdarīsim kaitīgu lēmumu. Aicinu to nepieļaut," teica Valainis. Ekonomikas ministram gan tika solīts, ka finansējumu meklēs, un šāda apņemšanās tika nostiprināta arī protokollēmumā.

Pēc Valaiņa teiktā, vairāk nekā puse pacientu slimnīcu uzņemšanas nodaļās tiek uzņemti ārpus Rīgas. Tai pat laikā reforma, pēc viņa sacītā, reģionālajām slimnīcām dos līdzekļu samazinājumu 24% apmērā, bet Rīgai tas palielināsies par 4,7%. Reģionu gadījumā tas esot samazinājums aptuveni 14 līdz 15 miljonu eiro apmērā. Valainis aicināja vienlaikus ar lēmumu par reformas īstenošanu pieņemt arī lēmumu pa to, ka šie iztrūkstošie miljoni reģionu slimnīcām tiks kompensēti.

Savukārt Kulbergs Valainim pārmeta "aiziešanu populismā". Viņš norādīja, ka valsts šobrīd fokusējas nevis uz izārstētu pacientu, bet finansē infrastruktūru, kurā, kā parādījusi Valsts kontroles veiktā revīzija, iztrūkst personāla. "Jūsu teiktajā nav racionāla risinājumam, jo nav jau personāla, kas nodrošinātu funkcijas, ko jūs tagad minat," Valainim pārmeta Kulbergs.

Valainis aicināja jautājumus risināt vienlaicīgi - domāt gan par personālu, gan finansējumu. Savukārt Kulbergs pārmeta Valainim, ka ekonomikas ministrs runā par finansējumu, bet nepiedāvā idejas, kur tādu reāli dabūt. Ekonomikas ministrs uz šādu pārmetumu atbildēja saasināti, norādot, ka Kulbergs jau divus mēnešus vada valdību un Apvienotā saraksta (AS) pārziņā ir arī Finanšu ministrija. "Tad nākat ar priekšlikumiem! Neesam tādus dzirdējuši. Lasām sociālajos tīklos par to, kā notiek darba grupas, bet kur tad reāli ir kaut kas?" vaicāja Valainis.

Grozījumi veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, tādējādi, VM skatījumā, ārstniecības iestādēm būs laiks paredzēto izmaiņu ieviešanai.

Slimnīcu tīkla reformas gaitā paredzēts līdz 2029. gadam pāriet no pašreizējiem pieciem slimnīcu līmeņiem uz trim - daudzprofilu, reģionālajām un lokālajām slimnīcām. Sarežģītākos veselības aprūpes pakalpojumus plānots koncentrēt slimnīcās ar atbilstošu kapacitāti, vienlaikus saglabājot pamatpakalpojumu pieejamību iespējami tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai.

VM skaidrojusi, ka, ņemot vērā Valsts kontroles revīzijā un Nacionālā veselības dienesta veiktajās pārbaudēs konstatēto speciālistu nenodrošināšanu reģionu slimnīcās, pieņemts lēmums pārskatīt neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļu (NMPUN) finansējumu, lai nodrošinātu racionālāku ārstniecības iestādēs pieejamo cilvēkresursu izmantošanu, skaidro ministrijā. Speciālistu pieejamību paredzēts pielāgot faktiskajai pacientu plūsmai NMPUN un ārstniecības iestādes kopējai darbības organizācijai. Ministrijas sniegtā informācija liecina, ka 2025. gadā kopējais ieturējums par nenodrošinātajām speciālistu slodzēm slimnīcu NMPUN veidoja 6 miljonus eiro.

Daudzprofilu slimnīcu līmenī iekļauta Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas Reģionālā slimnīca, Daugavpils Reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes Reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca un Vidzemes slimnīca.

Reģionālo slimnīcu līmenī iekļauta Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils Reģionālā slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Cēsu klīnika, Madonas slimnīca un Ogres rajona slimnīca.

Savukārt lokālo slimnīcu līmenī iekļauta Tukuma slimnīca, Krāslavas slimnīca, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Alūksnes slimnīca, Siguldas slimnīca, Preiļu slimnīca, Ludzas Medicīnas centrs, Limbažu slimnīca, Dobeles un apkārtnes slimnīca un Bauskas slimnīca.

Lokālajās slimnīcās iedzīvotājiem būs pieejama diennakts neatliekamā palīdzība, pacientu uzņemšana, diagnostiskie izmeklējumi, terapija un hronisku pacientu ārstēšana.

Reģionālās slimnīcas papildus nodrošinās plašāku specializēto palīdzību, tostarp biežāk nepieciešamos ķirurģijas, traumatoloģijas, dzemdību un bērnu aprūpes pakalpojumus.

Daudzprofilu slimnīcas nodrošinās ārstēšanu visos galvenajos profilos - neatliekamajā medicīnā, terapijā, ķirurģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā, pediatrijā, kā arī citos sarežģītākos ārstēšanas virzienos, kuros nepieciešama lielāka kapacitāte un speciālistu pieejamība.

Atsevišķām lokālajām slimnīcām noteikti papildu risinājumi neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu darbības nodrošināšanai, ņemot vērā reģionālos apstākļus un pakalpojumu pieejamību.

Īpaši nosacījumi paredzēti Austrumu pierobežas slimnīcām, ņemot vērā nacionālās drošības un reģionālās pieejamības aspektus. Izvērtētas arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iespējas pacientus savlaicīgi nogādāt līdz tuvākajai atbilstošajai slimnīcai, tostarp Tukuma slimnīcai, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai un Alūksnes slimnīcai.

Visās slimnīcās arī turpmāk paredzēts nodrošināt ārsta pieejamību diennakts režīmā. Ārstu skaits uzņemšanas nodaļās tiks noteikts atbilstoši pacientu plūsmai, bet nakts stundās palīdzību nodrošinās dežūrārsts.

Dežūrārsts pakalpojumus sniegs darbdienās no plkst. 20.00 līdz 8.00, kā arī brīvdienās un svētku dienās visu diennakti. Nepieciešamības gadījumā dežūrārsts strādās gan neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā, gan stacionāra nodaļā.

Dežūrārsts medicīnisko palīdzību nodrošinās visā slimnīcā, savukārt neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas ārsts pakalpojumus sniegs tikai šīs nodaļas pacientiem. Neatliekamo medicīnisko palīdzību diennakts režīmā slimnīcās nodrošinās uzņemšanas nodaļas speciālisti un slimnīcas dežūrārsti - ķirurgs vai internists.

Ja ārstniecības iestāde nenodrošinās pacientam medicīnisku indikāciju dēļ nepieciešamo pakalpojumu, tai būs jānodrošina pacienta pārvešana uz citu ārstniecības iestādi. Pārvešana varēs notikt arī starp viena līmeņa slimnīcām.

Saglabāts pediatrijas profils Jelgavas pilsētas slimnīcā. Pediatra kabineta darbību akūtu bērnu saslimšanu gadījumos ar fiksētu ikmēneša maksājumu paredzēts nodrošināt arī Bērnu slimnīcā, Daugavpils Reģionālajā slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, Ziemeļkurzemes Reģionālajā slimnīcā, Cēsu klīnikā un Ogres rajona slimnīcā.

Tāpat pēc projekta precizēšanas Dobeles un apkārtnes slimnīcā saglabāta dzemdību palīdzības sniegšana, bet Ziemeļkurzemes Reģionālās slimnīcas Talsu filiālē ķirurga dežūra paredzēta visu gadu. Slimnīcai būs ļauts pašai organizēt nodaļās nepieciešamo ārstniecības personu nodrošinājumu. Savukārt Līvānu slimnīcā būs paredzēta steidzamās medicīniskās palīdzības punkta darbība.

Nacionālajam veselības dienestam 2027. un 2028. gadā būs tiesības, pamatojoties uz ārstniecības iestādes rakstveida iesniegumu, stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu samaksai paredzētos līdzekļus novirzīt ambulatoro pakalpojumu apmaksai tajā pašā ārstniecības iestādē, ja tā sniedz gan ambulatoros, gan stacionāros pakalpojumus. Šāds pārejas perioda risinājums paredzēts, lai slimnīcas stacionāro pakalpojumu optimizācijas rezultātā atbrīvotos līdzekļus varētu izmantot ambulatorās aprūpes un dienas stacionāra pakalpojumu attīstīšanai.

Pārskatot prasības slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbam un personālam, no 2027. gada ik gadu veidosies 43 890 199 eiro finansējuma atlikums. No tā 30 229 034 eiro paredzēti dežūrārstu posteņu apmaksai, 2 314 940 eiro - observācijas maksājuma pārskatīšanai, 191 083 eiro - steidzamās medicīniskās palīdzības punkta darbībai Līvānu slimnīcā, 7 581 730 eiro - ambulatoro pakalpojumu apmaksai un 689 808 eiro - pakalpojumu programmu plānošanas kritēriju pārskatīšanai.

Kopējais noteikumu īstenošanai nepieciešamais finansējums no 2027. gada būs 41 006 595 eiro gadā, un to paredzēts nodrošināt esošajā VM budžetā. No šīs summas 33 233 782 eiro iegūs, pārstrukturējot stacionārajai veselības aprūpei paredzēto finansējumu, bet 7 772 813 eiro pārdalīs no stacionārajiem uz ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.