Bet kas ir bibliotēka šodien? Arvien vairāk pasaulei digitalizējoties, mazāk tiek izdotas grāmatas, retāk dodamies uz grāmatnīcām, un pamatoti rodas jautājums par bibliotēku lomas izmaiņām. Pēc kā šodienas cilvēks dodas uz bibliotēku?

Lai rastu atbildi, uz sarunu aicinājām divu Pierīgas bibliotēku pārstāves - Ropažu bibliotēkas vadītāju Daci Smukšu, Mārupes novada bibliotēkas vadītāju Ilzi Aizsilu un arī Mārupes novada bibliotēkas informācijas speciālisti Ievu Vītolu.

Bibliotēka kā kopienas centrs

Gan Ropažos, gan Mārupē uzsver - bibliotēka šodien vairs nav tikai vieta, kur paņemt grāmatu un doties prom. Tā arvien vairāk kļūst par vietējās kopienas centru.

Ropažu bibliotēkas vadītāja Dace Smukša norāda, ka bibliotēka ir vieta, kur cilvēki ne tikai nāk pēc grāmatām, bet arī satiekas, sarunājas, piedalās pasākumos, iegūst jaunas zināšanas un jūtas piederīgi savai kopienai. Viņasprāt, bibliotēka kļuvusi par atvērtu un pieejamu vietu dažādām paaudzēm un interesēm.

Līdzīgi bibliotēkas lomu redz arī Mārupes novada bibliotēkā. Tur uzsver, ka mūsdienu bibliotēka piedāvā drošu, atvērtu un mūsdienīgu vidi, kur cilvēki nāk mācīties, strādāt, satikties un pavadīt laiku saturīgi. Daļai sabiedrības bibliotēka joprojām ir viens no pieejamākajiem un uzticamākajiem kultūras un informācijas avotiem.

Īpaši svarīga šī vieta ir bērniem, senioriem, cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība digitālo resursu lietošanā, kā arī tiem, kuri ikdienā lasa un novērtē iespēju piekļūt plašam grāmatu klāstam.

Digitalizācija bibliotēku nav iznīcinājusi, bet ir mainījusi

Varētu šķist, ka digitālajā laikmetā bibliotēku nozīme samazinās. Tomēr bibliotēku pārstāves uzskata pretēji - bibliotēkas ir pielāgojušās un kļuvušas daudz funkcionālākas.

Informācija šobrīd ir pieejama dažādos formātos, un bibliotēkas palīdz cilvēkiem tajā orientēties. Mūsdienu bibliotēkai jāpalīdz ne tikai atrast grāmatu, bet arī attīstīt informācijpratību un medijpratību - saprast, kur meklēt uzticamu informāciju, kā izmantot digitālos resursus un kā neapjukt plašajā informācijas vidē.

Mārupes novada bibliotēkā uzsver, ka apkalpošanas ātrums un kvalitāte uzlabojusies, jo bibliotēkas izmanto informācijas sistēmas, e-katalogus un citus digitālos risinājumus. Lasītāji var atrast un rezervēt izdevumus attālināti, bet pēc tam tos saņemt klātienē vai ar bibliomāta starpniecību.

Grāmatu pakomāti un bibliotēka 24/7

Viens no redzamākajiem mūsdienu bibliotēku jaunumiem ir bibliomāti jeb grāmatu pakomāti. Tie ļauj lasītājiem saņemt un nodot pasūtītās grāmatas jebkurā diennakts laikā, pielāgojoties cilvēku ikdienas ritmam.

Mārupes novadā bibliomāti izvietoti četrās vietās - Mārupē, Piņķos, Jaunmārupē un Babītē. Tas nozīmē, ka bibliotēkas pakalpojumi kļūst pieejami arī ārpus darba laika, cilvēkiem ļaujot pašiem izvēlēties ērtāko brīdi grāmatu saņemšanai vai nodošanai.

Vienlaikus bibliotēku lietotājiem pieejamas arī dažādas datubāzes, piemēram, News.lv, Letonika, kā arī 3td E-grāmatu bibliotēka. Tātad bibliotēka vairs nav tikai plaukti ar grāmatām - tā ir piekļuve ļoti plašam informācijas laukam.

Drukātā grāmata savu vietu nav zaudējusi

Tomēr digitalizācija nav izspiedusi drukāto grāmatu. Mārupes bibliotēkā novēro, ka daudzi lasītāji joprojām novērtē tieši fizisku grāmatu un iespēju pabūt mierīgā bibliotēkas vidē.

Steidzīgajā laikā grāmata dod klātesamības sajūtu. To var turēt rokās, sajust papīru, šķirstīt, lasīt bez ekrāna starpniecības. Šī pieredze daudziem lasītājiem joprojām ir ļoti svarīga.

To apliecina arī Mārupes novadpētniecības grāmatas “Babītes ceļojums astoņu gadsimtu garumā. Babītes vārdam 800” piemērs. Lai gan bibliotēkā tā pieejama arī digitāli, lasītāji pagaidām izvēlas to tieši fiziskas grāmatas veidā.

Bibliotēka palīdz apgūt digitālās prasmes

Mūsdienu bibliotēka ir arī vieta, kur cilvēki mācās. Īpaši tas attiecas uz digitālajām prasmēm.

Mārupes novada bibliotēkā šogad norisinājušās digitālās apmācības senioriem. Tās bijušas ļoti pieprasītas un kļuvušas ne tikai par praktisku mācīšanos, bet arī par socializēšanās iespēju. Dalībnieki pārliecinājušies, ka kaut ko jaunu iespējams apgūt jebkurā vecumā.

Mācības notika bez maksas, mierīgā tempā, ar iespēju uzdot jautājumus un visu izmēģināt praksē. Bibliotēkas pārstāves uzsver, ka digitālās pārmaiņas prasa mācīties ne tikai apmeklētājiem, bet arī pašiem bibliotekāriem. Lai palīdzētu citiem, arī bibliotekāri regulāri pilnveido savas zināšanas.

Mārupes novada bibliotēkas bibliotekārs šogad piedalījies Latvijas Nacionālās bibliotēkas organizētajā Erasmus+ programmas projektā “Digitālās kompetences un informācijpratība bibliotekāriem”, kura vasaras skola norisinājās Rumānijā.

Pasākumi, klubiņi, darbnīcas un tikšanās

Bibliotēku ikdiena šodien ir ļoti daudzveidīga. Ropažu bibliotēkā notiek mazuļu rīti, lasītāju klubiņi bērniem un pieaugušajiem, meistarklases, radošās darbnīcas, ceļojumu vakari, tikšanās ar rakstniekiem, muzikāli vakari, kino vakari, izstādes un citi kultūras un izglītojoši pasākumi.

Dace Smukša uzsver, ka Ropažu bibliotēkai ir svarīgi būt dzīvai vietai - tādai, kur notiek satikšanās, sarunas, radošums un kopā būšana.

Arī Mārupes novada bibliotēkā pasākumu plāns tiek veidots visam gadam, bet laika gaitā tas papildinās. Daļu pasākumu īsteno paši bibliotekāri, daļai tiek piesaistīti mākslinieki, lektori un citas radošas personības.

Bibliotēkā notiek tematiskie pasākumi, izzinošas lekcijas, mākslas un grāmatu izstādes, radošās darbnīcas, tikšanās ar autoriem, grāmatu klubiņi pieaugušajiem un bērniem. Daļa tikšanos ar autoriem tiek filmēta un pārraidīta tiešsaistē sociālajos medijos.

Bērniem bibliotēka ir pirmā satikšanās ar grāmatu pasauli

Īpaša uzmanība bibliotēkās tiek pievērsta bērniem un ģimenēm. Mārupes novada bibliotēka sadarbojas ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, veidojot lasītveicināšanas pasākumus ģimenēm un bērniem, kā arī aktīvi strādā ar skolām un bērnudārziem.

Bibliotēkā notiek bibliotekārās stundas, priekšā lasījumi un radošās nodarbības. Dažkārt bibliotekāri dodas arī izbraukumos uz pirmsskolas izglītības iestādēm, lai bērniem grāmatu pasauli padarītu tuvāku un aizraujošāku jau no mazotnes.

Bibliotēkā bērni ne tikai lasa. Viņi zīmē, veido, dzied, piedalās darbnīcās un koncertos. Piesaistot Babītes Mūzikas skolu, izstāžu atklāšanās tiek rīkoti bērnu koncerti, kas daudziem jaunajiem mūziķiem kļūst par pirmo publiskās uzstāšanās pieredzi.

Mārupes novada bibliotēkas dati rāda, ka bērnu un jauniešu auditorija ir ļoti nozīmīga. 2025. gadā 36% no visiem fiziskajiem apmeklējumiem bija bērni un jaunieši līdz 17 gadu vecumam. Bērnu fiziskais apmeklējums gada laikā būtiski pieaudzis, ko bibliotēkā saista ar radošajām ceturtdienām un pasākumiem ģimenēm ar bērniem.

Bibliotēka kā atbalsts ģimenēm

Bibliotēkas pārstāves uzsver, ka bibliotēka ir arī atbalsts vecākiem. Mazāki bērni te attīsta lasītprasmi, skolēni var saturīgi pavadīt laiku, mācīties, attīstīt jaunas prasmes un būt drošā vidē.

Notiek arī ģimeņu saliedēšanās pasākumi - spēļu vakari un radošās darbnīcas, kur satiekas dažādu paaudžu apmeklētāji. Bērniem īpaši patīk darbnīcas gan bibliotēkā, gan ārpus tās telpām, piemēram, novada brīvdabas pasākumos, kur bibliotēkai ir sava aktivitāšu telts.

Šāda klātbūtne ļauj bibliotēkai uzrunāt arī tos iedzīvotājus, kuri ikdienā varbūt bibliotēku neapmeklē. Tā ir iespēja pastāstīt par pakalpojumiem, jaunumiem un piesaistīt jaunus bibliotēkas lietotājus.

Senioriem svarīga ir ne tikai grāmata, bet arī saruna

Seniori bibliotēkās joprojām dod priekšroku tradicionālajām lasīšanas metodēm - drukātām grāmatām, avīzēm un žurnāliem. Taču tikpat svarīga ir arī personiska attieksme.

Ropažu bibliotēkā senioru lasīšanas ieradumiem pielāgojas, ieklausoties viņu vajadzībās un interesēs. Viņiem palīdz izvēlēties piemērotas grāmatas, piedāvā saistošu literatūru un nodrošina mierīgu, atsaucīgu apkalpošanu. Senioriem nereti ļoti svarīga ir saruna, individuāls ieteikums un iespēja bibliotēkā justies gaidītiem.

Mārupes novada bibliotēkā senioriem pieejami arī jaunākie žurnāli un laikraksti par veselību, psiholoģiju, mājokli, dārzkopību, rokdarbiem un citām ikdienā aktuālām tēmām. Sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku lasītājiem pieejamas arī grāmatas palielinātajā drukā un audiogrāmatas. Tas ir nozīmīgs atbalsts ne tikai cilvēkiem ar redzes traucējumiem, bet arī tiem, kuriem ir īslaicīgas redzes grūtības, piemēram, pēc operācijas.

Ja vajadzīgās grāmatas bibliotēkas krājumā nav, to var iegādāties vai pasūtīt starpbibliotēku abonementa kārtībā no citas bibliotēkas.

Bibliotēka glabā arī vietas atmiņu

Mūsdienu bibliotēka nav tikai vieta, kur lasīt jaunākos romānus. Tā glabā arī vietējās kopienas atmiņu.

Mārupes novada bibliotēkā regulāri tiek veidotas novadpētniecības izstādes un ekspozīcijas, kas ļauj iepazīt novada personības, vēsturi un vietu, kur cilvēki dzīvo. Šogad, atzīmējot novada jubileju “Mārupes novadam 5. No sirds līdz horizontam”, bibliotēkā būs skatāma izstāde “No purviem līdz parkiem: ceļojums novada dabā”.

Izstādes tiek veidotas gan fiziskā, gan elektroniskā formātā. Bibliotēka arī īstenojusi novadpētniecībai veltītas grāmatas “Babītes ceļojums astoņu gadsimtu garumā. Babītes vārdam 800” izdošanu.

Atpūta no ekrāniem - arī bibliotēkā

Lai arī bibliotēkas aktīvi izmanto digitālos risinājumus, tās vienlaikus piedāvā arī iespēju no ekrāniem atpūsties. Mārupes novada bibliotēkā īpašu atsaucību guvušas dabas piezīmju jeb nature journaling nodarbības, kas apvieno literatūru, dabas izziņu, radošumu un dažādu paaudžu satikšanos.

Šo nodarbību doma ir pievērst uzmanību dabai, pētīt apkārtējo vidi, kukaiņus, krāsas un detaļas, par kurām ikdienā bieži neaizdomājamies. Tā ir iespēja būt klātesošiem un radošiem bez viedierīcēm.

Bibliotēkas iziet arī ārpus savām sienām

Bibliotēkas kļūst ne tikai digitālākas, bet arī telpiski atvērtākas. Mārupes novada bibliotēkas iekšpagalmā šogad uzsākts ES līdzfinansēts projekts “Jaunas kultūrvietas izveide bibliotēkas dārzā Piņķos”. Tā mērķis ir radīt atvērtu un daudzfunkcionālu brīvdabas kultūrvietu dažādām paaudzēm.

Bibliotēkas dārzā plānots izveidot vietu pasākumiem, izstādēm, radošām un literārām aktivitātēm, lai bibliotēka kļūtu par vēl aizraujošāku satikšanās vietu kopienai.

Šādi piemēri parāda, ka bibliotēka šodien dzīvo ne tikai starp grāmatu plauktiem. Tā ienāk parkos, pagalmos, skolās, bērnudārzos, sociālajos tīklos un cilvēku ikdienas paradumos.

Kas tad īsti ir bibliotēka šodien?

Atbilde, šķiet, vairs nav vienkārša. Bibliotēka joprojām ir vieta, kur paņemt grāmatu. Taču tā ir arī mācību telpa, kultūras centrs, digitālo prasmju atbalsta punkts, bērnu lasītprasmes veicinātāja, senioru satikšanās vieta, novada atmiņas glabātāja un droša telpa, kur cilvēks var ienākt bez steigas.

Ropažu bibliotēkas vadītāja Dace Smukša to formulē ļoti precīzi - bibliotēka šodien ir daudz vairāk nekā grāmatu krātuve. Tā ir dzīva, atvērta un mainīga vieta, kas aug kopā ar savu lasītāju.

Savukārt Mārupes bibliotēkas pārstāves uzsver: bibliotēka ir draugs un palīgs, sarunu biedrs un pamudinātājs saglabāt prātu “jaunu” un interesēties par dzīves norisēm kopumā.

Un, iespējams, tieši tāpēc bibliotēka digitālajā laikmetā nav pazudusi. Tā ir kļuvusi citāda – varbūt pat tuvāka cilvēkam.